Senās dienās vasarās es mēdzu cierēt uz ciema bibliotēku paņemt 4 grāmatas (standarta procedūra, lai nebūtu jāmocās pārdomās, vai vēl ko paņemt, vai nē - 4 grāmatas, punkts). Atceļā standarta procedūra bija lasīt vienu no grāmatām, lēnām brienot pa pazīstamām parka takām un pa brīdim pašķielējot, vai vēl esmu uz pareizā ceļa. Mūsdienās ir modīgi bradāt pa parkiem, dzenājot pokemonus, bet to jau katrs tagad māk. Es jūs visus ignorēju jau tad, kad tas vēl nebija stilīgi.

Tele 2 piegādā.

Zvana kaut kāds numurs. Labdien, te no Tele2, ar ko es runāju?

E? Es esmu jūsu klients, jūs man zvanāt ar savu spamu, un jūs paši nezināt, ar ko mēģināt runāt? E? Vai arī pasūtījāt man killeri, kuram ap šito laiku jau bija jābūt nodarījušam savu asiņaino darbu, un tagad cerat, ka trubu pacels viņš un aizkapa balsī teiks: "Cūka ir cepeškrāsnī, es atkārtoju, cūka ir cepeškrāsnī"?

Jauki, ka Ciba vēl spēj piegādāt lasāmvielu.