Hm. Saskaņā ar to, ko visi zina, mēs esam ļoti pagrimuši, pilnīgs zaņķis, fuj, skatāmies telefonos, daudz ēdam un vispār patērējam, slinkojam, lūram uz sieviešu krūtīm un vīriešu kaut ko, es nezinu, dibeniem?, daži pat aiztiek, karoč, esam netikli un riebīgi.

Bet cilvēku skaits uz Zemes palielinās.

Un tas ir aizdomīgi, jo, saskaņā ar senām mācībām (Vēdas), dzīvieka iespēja piedzimt par cilvēku ir gauži zema. Tev jābūt traki tikumīgai govij (bullim ni un ni!) un jāiznes no degošas mājas vismaz pusducis zīdaiņu, lai reinkarnācijas ritenis izdomātu, nu, okēj, labi, ja tev tik traki vajag, dzimsti tad par cilvēku, paskatīsimies, kā tu aplauzies. Bet vairums dzīvieku ir pārāk stulbi un bez īkšķiem, tāpēc viņiem ir maz iespēju dedzināt mājas un stiept no tām ārā zīdaiņus, lai izpelnītos.

Toties cilvēka kritiens lejup ir fikss un viegls, solis pa labi vai pa kreisi, saldējums desertā, un viss, piedzimsti par latvāni neradošā kolektīvā ar nekādām karjeras izaugsmes iespējām.

Tātad, saskaņā ar visu, mums vajadzētu novērot apstākli, ka dzīvnieku skaits strauji palielinās, toties cilvēki izzūd kā šķira.

Manuprāt, tāda apstākļa nav.

Vai tas nozīmētu, ka reinkarnācijas teorija, ir, kā lai saka...aplama? Vai arī jāpiemeklē kāds ērtāks variants no daudzajām teorijām (tu pārdzimsi par cilvēku, ja bramīna ēna kritīs pār tevi pusdienlaikā vai kas tamlīdzīgs).

Ja jums kādreiz tā vajag, tad vienkārši uzmeklējiet to, pielieciet vajadzīgajā vietā un gatavs!

Nevajag lieki sarežģīt lietas.

Un noslēgumā, reizēm man pietrūkst iespējas ieiet vietējā krogā (sacīsim, Degvielā), uzmeklēt galdu, pie kura sēž meitene ar smailām ausīm, kārns večuks izrakstītā apmetnī un ar biezu grāmatu padusē un strups, metru garš vīrelis ar tikpat garu bārdu, un pie alus kausa pateikt, ziniet, biedri, man jānogādā analīzes uz Gulbja laboratoriju, 50 eksperiences punkti garantēti, un šie tā uz pirkstiem ātri sarēķina, kā sadalīs punktus, papriecājas, ka nākamais levelis tuvojas un aizskrien, meitene ar uzvilktu loku vēro briesmas no priekšpuses, vecais ar uguns bumbu rokā pieskata arjergardu un pa vidu rūķis, viss tāds ar kastroļiem un pannām apkāries, riktējas uz vakariņām un uzlasa zarus no ielām ugunskuram, jā, šitas man pietrūkst.