Šodien visi, izņemot dažas personas, kuras to nožēlos līdz pat nākamajam ezotērikas festivālam, devās uz, nujā, uz ezotērikas festivālu.

Festivāls sākas no garderobes, interesanti izplānotas telpas. Līdz šim nebiju redzējis, kā garderobiste ar manu mēteli izgāžas ārā no blīvas apģērbu masas, nosvīdusi, izplūkāta, un ar kabatas lukturīti zobos.

Festivāls = stendi. Akmeņu, kristālu un koka ķēmu pārdevēji mani neuzrunā. Taro kārtnieki arī ne, es pats tā māku kārtis izlikt, ka dzīvot negribas. Toties čakru un auru pētnieki ir mūsu viss un es investēju 10 eiras auras fotogrāfijā. Apskatījusi rezultātus, čakru fotogrāfe nogroza galvu un steidzīgi nosēdina sēdmaisā un uzliek man uz ausīm mūziku, paredzētu zemes seksuālās enerģijas uzpumpēšanai. Pasēžu kādu brīdi un tad taisos prom, kamēr neesmu pārpumpēts un nesāku uzmākties sēdmaisam. Dabūju rezultātu izdruku, kura apgalvo, ka man ir gaišzila aura, raksturīga lādzīgiem resnīšiem.

Otrajā stāvā notiek tējas čempionāts. Es neaprakstīšu tur valdošās kaislības un emocijas, tas ir jāredz, kas neredzēja, pats vainīgs.

Dabūju vēl vecu Citādās Pasaules numuru un atstāju festivālu apskaidrots un uzpumpēts. Līdz nākamai reizei!