Sestdiena. Ir pamodies mans iekšējais ebrejs (viņš tur dzīvo kopā ar manu iekšējo ķīnieti, es to puisi neesmu redzējis, bet kāda kundze dīvainā seansā, kurā mēs laidām starus no kāju pēdām uz zemes centru un pētījām, manuprāt, Akaši hronikas, visai patīkama sieviete, viņa to iekšējo ķīnieti redzēja kā es savu kājas īkšķi nežēlīgajos marta saules staros, tā viņa teica un es ticu visam, ko man saka, bet es novirzos no tēmas)

Tātad, ir pamodies mans iekšējais ortodoksālais jūds un paziņojis, ka sestdienās strādāt neklājas. Man bija daudz skaistu plānu par savas dzīves standartu uzlabošanu šai dienā, bet izgājusī nedēļa bija violeta sviesta un brīnumu piepildīta un pēc tādām strādāt ir grēks pret sevi. Jo sevišķi tāpēc, ka labs ir tas cilvēks, kas sevi pacienā ar milzīgu kafijas krūzi, zaļo zirnīšu burku un aukstu Kijevas kotleti, nevis cilvēks, kurš tā nerīkojas un tāpēc nodara sev un sabiedrībai lielu postu. Par to rakstīts Bībelē, jā, nudien, un es nebīstos citēt svētos rakstus Cibā, ar visiem šejienes karojošiem antikristiem.

Nudien, karojošs ateists ir bēdīga dabas parādība, bēdīgāks pat par svaigēdāju vegānu uz fiksētā pārnesuma velosipēda, un tas ir patiesi skumji. Pat eņģeļi par viņiem nesmejas.

Vispār, jūtos puslīdz sagatavojies tuvojošamajamies otrajam ezotērikas festivālam. Apziņa paplašināta, aura iekrāsota ar zeļonku (man ir zaļa aura, ar visu foto!), skaidrā nauda izņemta no bankomāta. Neliels satraukums, bet ne jau katru dienu man ir iespēja sevi izzināt un harmonizēt. Turklāt pavasara saulgriežos no kosmosa nākot pozitīvā enerģija (atšķirībā no tās miskastes, ko kosmoss mums piegādā pārējās 360 dienas gadā), tāpēc, steidzieties uz pasākumu. Neesmu drošs, kas viņiem ir oficiālais alus piegādātājs, ceru, ka Cēsu alus. Mums taču garšo Cēsu alus, vai ne?

Nujā, bet nedēļa piegādāja paradoksus. Jau kuro reizi, kad es strādāju bez īpašas enerģijas, klients ir sajūsmā, kad rukāju kā sasvīdis ezis, šis nav īsti apmierināts. Šonedēļa pagāja Sasvīduša, Pukšķoša un, Pļaķ, pat Pusdienās Neejoša, jo nav Laika, Eža zīmē, un, protams, klients ir īdzīgs. Tā kā šonedēļas klientu apmierinātība ietekmēs visu manu turpmāko dzīvi, turpmākā dzīve izskatās pēc kaķa apgrauztas tradeskancijas.

Toties es pazaudēju kādus 3 kilo dzīvsvara un tas vienmēr ir par svētību. Palaidu garām pāris epochālus Cibas cepienus, tiešām atvainojos, bet nebija iekšā piedalīties, gočpendel, nākamajā cepienā piegādāšu desmit komentārus vismaz.

Ezotērikas festam par godu nedaudz atjaunoju Taro kāršu prasmes, Taro nostrādā vienkārši perfekti. Zīlējot personīgo nākonti, pirmā kārts bija apgriezta High Priestess, Vecākā Arkāna kārts numer divi. Visu cieņu, Taro prot sniegt kolosālas atbildes. Nezinātājiem - pirmā kārts kā apgriezta High Priestess nozīmē "Vecīt, noliec kārtis malā un izbeidz māžoties."

Hm, Nupat iedomājos, ka vēstījums bija pilnīgi pretējs. Tā kā man nav nekādas sajēgas par Taro, es kārtis lasu burtiski, pēc tām piešķirtajām nozīmēm. High Priestess ir mūsu viss attiecībā uz augstām ezotērikām un intuīciju. Agriezta kārts varēja nozīmēt to, ka šoreiz intuīcija nav jālieto un man parastā stilā jālasa bildes uz galda, nevis kaut kas jānosūc no astrālās pasaules. Sasodīts. Man tur sanāca visādas briesmas, un ciešanas.

Nekas, pārzīlēšu vēlreiz.

Nuja, šī nedēļa ar mentālu pārpūli, plus ezotēriku, plus garām sarunām par visu, kas būtisks un burvīgs, šitā bija viena izcili izdevusies, tomēr nogurdinoša nedēļa. Tomēr izdevusies.

He, redzēs, kas būs nākamajā.

Paldies!