Viss atgriežas savās vietās. Kādreiz ceļš uz darbavietu aizņēma pusstundu, tagad tā ir vecā labā stunda un atkal man izdevīgāk ir iet ar kājām. Centrā laikam visas ielas pārraktas, kas reducējas uz to, ka Pārdaugavā korķis sākas tur, kur tas nav bijis nekad (ok, pēdējos 20 gadus) un tā elles siltumnīca jeb autobuss velkas kā rūgta nāve.

Pastudēju dzīvības līniju uz rokas un apmierināts konstatēju, ka daudz ilgāk par 56 gadiem neizķeipšu. Nais!

Saņēmu komplimentu, ka es esot liels malacis. Nu, jo pa virsu savam vispārējam tehniskajam stāvoklim nesmēķēju. Varbūt sākt pīpot un novilkt tikai līdz 49?

Purpose of life is unknown, and hence way to be is hidden from the eyes of living critters. Who can say if perhaps the schizophrenics are not correct?