Kad visādas lapeles par visu varu grib uzzināt manu vārdu, uzvārdu un ēpastu, bet man liekas, ka viņi mierīgi iztiks bez šādiem datiem, es stādos priekšā kā mister Sodoff ar ēpastu notyourfucking@business.com. Attapīgākās lapas saka, ka tādas adreses nav (dīvaini, kāda vaina adresei?) Nujā, tādos gadījumos es topu kreatīvs un pēc tam mulstu, kad negaidīti pienāk sirsnīga vēstule, kurās milzīgu uzņēmumu ģenerālsuperprezidenti mani familiāri uzrunā par Mironi.

Reizēm datorspēlēs gadās labi teksti. Blīvākais darbs šai ziņā, imho, ir Planescape: Torment.

Un no 199...8.gada(?) kaulu smadzenēs ir palicis Manuel Calavera un Velasco duets:

"It shone, pale as bone
As I stood there alone
And I thought to myself how the moon,
That night, cast its light
On my heart's true delight,
And the reef where her body was strewn."