Aizprātojos par to, ka allaž esmu izskatījies vecāks, nekā esmu. Ja nu vecāki mani dažus gadus ir turējuši čemondānā un tikai tad atzinušies, ka, ziniet, mums ir bērns? Nu, kaut kādu nezināmu apsvērumu dēļ. Vai arī nospēruši mani un tad uzglabājuši čemodānā, kamēr lietu pārstāj izmeklēt. Tas varētu izskaidrot manu sagrabējušo izskatu un čemodānā traumēto psihi. Es to čemodānu pat atceros, mums viens tāds bija, ar apkaltiem stūriem un bleķa klamburiem, ļoti nejauka vieta, kur turēt zīdaini.