Sapņoju, ka esmu miris un kopā ar citiem svaigi mirušajiem dzīvojos pa uzgaidāmo zonu, kamēr ar mums tiks galā un nosūtīs tālāk. Mums ir izdalīts paprāvs šķūnis, kurā mēs mētājamies pa grīdu un snaužam. Ir auksts, no ieejas pūš vējš un mēs valstāmies tā ap vidu. Tad divi sargi ienes kasti ar kārtējo klientu, kurš nav īsti cilvēks, ienes šķūņa aizmugurē tumsā un izgāž uz grīdas. No tumsas izlien taustekļi un atnestais klients sūdzas, ka viņam ir šauri, un neērti un viņš jau negrib nevienam traucēt, bet tādā šaurībā arī ilgi neturēsies. Tad kāds ieslēdz gaismu un sākas bļaušana, jo šķūņa aizmugurē mētājas absolūts neradījums, taustekļu un ļerpatu masa, tipisks elles izdzimums. Tādam te nav, ko darīt, ir tak skaidrs, ka šitais iet pa taisno uz elli, sašutums par birokrātijas trulumu.
Mošķis vairs neturas cieši kamoliņā un atslābinās. Bļaušana paliek niknāka, jo tas ērms aizņem gandrīz visu šķūni. Man uzkrīt virsū resns tausteklis, es savācu segu un mēģinu aizrāpot tālāk no mošķa. Pamostos ar notirpušu roku, kaķis ķērc pēc brokastīm.

Kādā ASV mazpilsētā notiek tiesas sēde. Prokurore paaicina liecinieku, tādu sirmu vectētuku.

"Džonsa kungs, vai jūs mani pazīstat?" viņa jautā.

"Protams, pazīstu, Viljamsas kundze" atbild vecais, "es jūs pazīstu jau kopš bērnības un, atklāti sakot, esmu jūsos stipri vīlies. Jūs melojat, krāpjat vīru, manipulējat ar cilvēkiem, runājiet viņiem aiz muguras visādas riebeklības, iedomājieties sevi par varenu ierēdni, lai gan vienkārši esat par stulbu, lai aptvertu, ka neesat nekas."

Prokurore ir pirmsšoka stāvoklī, vārsta muti un nezina, ko darīt tālāk. Viņa norāda uz advokāti un jautā, vai liecinieks pazīst arī viņu.

"Protams, arī Bredlijas kundzi es pazīstu, arī kopš pašas bērnības," stāsta vectēvs. "Viņa ir slinka, iedomīga un viņai ir problēmas ar alkoholu. Viņas advokātu birojs ir viens no sliktākajiem visā štatā. Viņa nespēj izveidot normālas attiecības, ir krāpusi vīru ar trim vīriešiem, viens no tiem ir jūsu vīrs, starp citu."

Advokāte ir sarkana kā biete. Tiesnese paaicina prokurori un advokāti pie sevis un klusi saka: "Ja kāda no jums, idiotēm, pajautās tam vecim, vai viņs pazīst mani, jūs dosieties pa taisno uz elektrisko krēslu, skaidrs?!"