Ik pa brīdim mēģinu uztaisīt kaut ko apēdamu.

Pirms pāris nedēļām tā bija majonēze. Izrādās, ka tas ir diezgan vienkārši, uzjaukt majonēzi. Produkts pats par sevi ir interesants tīri no fiziskā viedokļa, kā tas viss turas kopā? Principā majonēze ir tāds gogelmogelis no eļļas un olas dzeltenuma, attiecībā apmēram 250 gramu eļļas uz vienu olas dzeltenumu. Es gan tik tālu negāju, kaut kā neticēju, ka tas viss tiešām turēsies kopā. Sajaucu glāzi eļļas uz diviem dzeltenumiem. Sinepes plus etiķis, tas būtu pamata komplekts, kuram tad varam pievienot ķiplokus, mārrutkus un vispār, ko vien sirds vēlas. Nujā, majonēzi ēst varēja, kā arī vairāk negribas tik ļoti daudz, jo nu es zinu, ka tā ir saputota eļļa un cits nekas.

Tad metos virsū apelsīnu zaptei. Pēc pirmajām divām burkām esmu guvis vērtīgu pieredzi - mizu labāk sarīvēt, mhm. Bet zapte garšīga, arī ar visiem tiem mizas klučiem.