Bijām uz Voltera Mītija slepeno dzīvi. Laba filma, imho. Labākā, kāda pēdējā gada laikā redzēta, vismaz. Nu, labākā no manis redzētajām, abet es pamatā skatos Holivudas bluķblāsterus parastos, tā ka nu ņemiet to vērā.

Slepenajai dzīvei (momentiem, kad varonis iekrīt katatoniskā stāvoklī, kas neskaitās nopietnu smadzeņu darbības traucējumu pazīme, nope, it nemaz) ir veltītas dažas minūtes no ekrāna laika. Lielākā daļa paiet reālajā dzīvē, kurā pelēkais krupis pārtop krāsainā princī. Šoreiz pat bez bučošanas, pietika ar spērienu pa pakaļu, pasniegtu no filmas galvenā stulbā maitasgabala.

Filmā ir smieklīgi momenti, ir neticami momenti, ir banāli momenti, bet ir arī tādi, par kuriem var padomāt un sacerēt kaut ko filozofisku Cibā, bet es to nedarīšu, jo tas ir spoileris.

Cik saprotu, pirmā izvēle galvenā varoņa atveidotājam bijusi Džims Kerijs, tad vēl kaut kas, beigās Bens Stillers nospļāvies un teicis, pieskrūvēt jūs visus, un notēlojis pats. Bena Stillera filmas līdz šim esmu no visa spēka neskatījies, jo viņš man ir galīgi nesimpātisks. Abet šoreiz tīri normāli sanācis, es tā teikšu, tīri normāli!

Kaut kā nepierasti daudz alkohola tiek lietots šai gada nogalē...