Sapnī gauži nervozēju, jo izrādījās, ka es rakstu scenārijus Erkila Puaro seriālam, un klāt jau filmēšanas diena, a man nekā. Tad nu steigšus cepu augšā kaut ko tādu, ko varētu ātri uzņemt bez liekiem izdevumiem. Nu, ka nevis Puaro pavada atvaļinājumu Ēģiptē vai Indijā, bet gan valstās pa savu kantori, kustina pelēkās šūnas un atrisina noziegumus, neatejot no kases.

Traģēdija Zolitūdē kalpo par pamatu tik daudzām lieliskām pamācībām un garīgi apgaismotām frāzēm, ka vai jāpabrīnās, kā mēs visus šos gadus bez tās iztikām? Teicams piemērs, kuru ir izdevīgi un vietā iepīt jebkurā sarunā vai meditatīvās pārdomās par nākamo gadu un dzīvi kā šitādu.

Parasti traģēdijas jāizdomā, abet te jau gatava priekšā. Šito veiksmi.