Apsūtināju rīdzinieka karti. Jamie saka, ka vajadzīga bilde tik reiz šitik pikseļu, jūsu piedāvātā ir gaužām par mazu. Priekš kam vajadzīga tik milzonīga bilde? Tā karte būs čemodāna lielumā? Bet vai ta man grūti, vecam datoru urķim. Atveram Paintbrush, izstiepjam savu noģīmi 300 procentes pa vertikāli un 300 procentes pa horizontāli un raugi - bilde atbilst prasībām! Bišķi rūtaina gan ir, bet, kad totālās diktatūras rokaspuiši (rokasmeitas?) to samazinās, lai uzlīmētu uz kartes, kura pa dažiem mēnešiem nobružāsies tā, ka mani miesīgs dvīnis neatpazītu, pat ja es šim spertu pa dibenu, kliegdams, brāli, vai tad tu manis nepazīsti?!, lai gan man pat dvīņubrāļa nav, es gan vienmēr gribēju būt viens no trīnīšiem, vēlams, bārenis ...vārdu sakot, būs laba diezgan.

Vasarā klīda tenka, ka līdz gada beigām Subway (īvula mega, ko tur mega, tera vai pat petakorporācija!), vārdu sakot, ķēde, mēģinās vēlreiz iestumties Latvijas tirgū.

Kāds ir redzējis to Subveju? Gada beigas tā kā drusku mazliet jau gandrīz bezmaz vai tuvojas.

Patiesībā, man jau ir laiks saņemt nākamā gada plānotāju, tā man vēl aizvien nav, un manī briest panika.

Es tomēr esmu bremze. Prismā priekšā stāvošais īpatnis tik nepiespiesti un dabiski dirsa virsū kasierei, ka man likās, ja jamie ir labi draugi vai tuvi radinieki, tipa, brālis ar māsu. Pagāja dažas dienas un man beidzot pieleca baisā patiesība.