Vakar pa visu to taifūnu vizinājāmies uz Ventspili un atpakaļ. Priekšā braucoša fūre ir ļoti noderīgs dzīvnieks - apgaismo ceļu un noslauka no tā lielākās egles.

Satiksmi sevišķi bīstamu padarīja jaunapgūtā haika par pavasari, mīlestību un romantiku:
"Ķirsī korķē lakstīgala,
korķē ķirsī galīgā!"

par kuru es vēl šorīt smējos pusi ceļa līdz darbam, kā arī tagad, rakstot šīs dzejas rindas. Viesulī un tumsā smiekli bija galīgi nevietā, bet tur nu viņi bija.

Runājot par astroloģiju, šitas uzrunāja neskaitāmos līmeņos: "Mercury Retrograde...Alright...Who Stole My Brain??"