Lietas laika gaitā nemainās. Stāsts, sarakstīts 1965.gadā:

"Everything these days is telling them that they're nobody special, they're just people. There are men people and women people—and what's the difference anyway? They want something that...tells them they're not people, they're men! Straight down-the-line, two-fisted, let's-stand-up-and-be-counted men! A place where they can get away from the crap that's being thrown at them all the time: the women-maybe-are-the-superior-sex crap, the women-outlive-them-and-outown-them crap, the a-real-man-has-no-need-to-act-masculine crap—all that crap."

Vikipēdija...Viņi šito nopietni? Palasījos par brāļiem Grakhiem (nu, jūs tak zināt brāļus Grakhus, vai ne?)

"Brāļi Grakhi bija parasti zvejnieki, kuri nolēma pievērsties lauksaimniecībai" Unikāla informācija, citur neatrodama.

"Brāļi to uzzinot uzreiz pameta savas dzīvesvietas (štrunts par gramatiku, more action!) un pivērsās bēguļošanai. Tomēr viņus noķēra un nogalināja. Vispirms sagūstīja Tibēriju, kurš bija pametis savu paslēptuvi, lai aizietu pēc pārtikas" Kāda bēguļošana, kāda paslēptuve, kāda pārtika? Jamais ar veselu pūzni drugānu gāja izrunāt lietas Senātā. Nu, droši vien, ka senatori jamo sagūstīja, pirms atštangāt ar mietiem, nesagūstīts tribūns parasti spirinās un kož, kad viņu dauza. Stāsta gan, ka neko daudz negūstīja, uzreiz ar beņķi pa bieti.

Wikipēdija turpina svilināt. "Kad Tibēriju sagūstīja, Gajs Grahs nespēja dzīvot bez sava brāļa, tāpēc viņš arī padevās" Gajs nodzīvoja vēl desmit gadus... "Un brāļi Grakhi nonāca uz asins tiesu (omaigad) kurā viņiem piešķīra (piešķir Trīszvaigžņu ordeni, nevis sodu...) nāves sodu. (Gajam Grakham no pakaļas dzinās dusmīgi senatori un citas sabiedrības padibenes, un jamais izdarīja pašnāvību, lai, kā teikt, bez liekām mokām, bet kuru tas krata?) Brāļus Grakhus uzskata par ļoti nozīmīgām personām Romas vēsture laikā. Brāļus Grakhus atdzina par ievērojamiem reformistiem"

Mja.