Sestdien apciemoju dzimto Kuldīgu. Stāvam ar brāli pagalmā, pļāpājam. Pienāk klāt tēls, painteresējas par iespējām piestiķēt, lai sanāk aliņam. Piestiķēšana nenotiek un tēls dodas tālāk piestiķa meklējumos. Kā man stāsta, tēls te esot uz īsu brīdi, viņš jau gadiem strādājot Norvēģijā, šeit tikai retumis parādoties.

Hme. Tēls strādā valstī ar tradicionāli diezgan augstu atalgojumu. Nezinu, vai tā ir, bet man ir spalvainas aizdomas, ka jamais pelna vairāk par mani. Un viņš vēl klenderē pa ielām, ubagodams santīmus? Nezinu viņa sadzīves apstākļus un paņemtos kredītus, bet kaut kā ērmīgi tomēr.

Cita starpā, starp Kuldīgu un Rīgu ir gandrīz gatavs taisnākais ceļš, caur Kabili un Vāni. Atsevišķi fragmenti vispār kā konfektes, strīpiņas savilktas, barjeras, viss tāds glīšs. Ja vēl nebūtu tie padsmit atlikušie zemes ceļa kilometri, būtu pavisam kolosāli.

Tiesa, pašaurs tas ceļš, kā ziemā izbrauks?