Progress visapkārt. Pirms xx gadiem (sasodīts, es tomēr esmu vecs...) vizinājāmies ar 5.trobusu. Laiks tāds ziemveidīgs bija, lai. Uz Valdemāra ielas jamais apstājas un ilgāku laiku nekustas. Palūru uz priekšu, kādas neaprakstāmas šausmas tad šoreiz ir notikušas? Nujā, uz ceļa stāv piekabīte, no kuras izlec ārā pāris tēvaiņu, viens ar asfalta spainīti, otrs ar šķipeli. Spainīšvīrs izber spainīti ielas bedrē, škipelētājs uzklapē no virsas ar šķipeli, palēkā pa virsu un remonts gatavs.

Ko, pēc vairākām dekādēm šitādas prakses piepeši izrādījās, ka tā nevar un tagad obligāti kāds jāatlaiž, vislabāk - ar mantas konfiskāciju sevišķi neķītrā veidā?

Cita starpā. Tā gan laikam nav pašvaldība, bet privāts kantoris, kurš, kā māca Konfūcijs, kā grib, tā dara un iet jūs visi pie Krišnas, bet tomēr. Fantastiskākā parodija par asfaltu ir sabērta jaunākā dižveikala PRISMA autostāvvietā pie Sporta ielas.