Sestdien bijām uz aplam ģimenisku izklaidi, pūķu laišanu gaisā pie Mako. Pasākumā tapu uzrunāts no Relikta ar piedāvājumu padzerties uz Pļavas. Būdams kaut kāda rakstura cilvēks, piekritu.

Interesantākais moments ir iepirkšanās. Parasti pa lielveikaliem klīstu ģimenes klēpī. Šoreiz kompānija ir cita, raženi noaugušu kungu kolektīvs, kurš acīmredzami ir atvēzējies kaut ko uzcept, aprīt un padzerties. Pārdevējas un kasieres smaida kā saulītes, plikšķina actiņas un jaukā vakara novēlējumi skan bez parastā "aizvācies tak vienreiz..." apakštoņa. Hme.

Pļava, Latvijas lepnums iekurina grilu ar liesmumetēju. Pēc svinīgā rauta Relikts atstāj mani lauka vidū vilkiem apēšanai (es būtu braucis mājās, bet koordinācijas trūkums iegāza). Toties izčučos svaigā gaisā un klusumā, kas ir labi.

Svētdien rauts turpinās, līdz es izsaucu savu visdārgāko, kura mani savāc. Mājās bērni izdara mēģinājumus kārtot un tīrīt istabas. Rīt uz skolu, ar visu, kas no tā izriet.

Tad pienāca pirmdiena. Par turpmāko ziņošu atsevišķi.