Jaunīpsdienās šitāda sajūta bija pēc atgriešanās no mājām uz Rīgu. Pēc divām nepārtrauktas ēšanas dienām aura paliek neveselīgi zaļa un dvēseli velk uz vienkāršu dzīves veidu un gavēni.

Tagad, pēc divām svinību un uzdzīves dienām, gribas kaut ko rimtu un vēsu. Kā šis rīts, vismaz pagaidām.

Ja cilvēks laiž pa šoseju uz 130 un vairāk, nu dievs ar viņu. Nu, vajag viņam, viņš ir ērglis, nebrīvē nevairojas, dzemdēts lidot, ziniet. Pieradis ātri braukt, i viss.

Bet.

Kad minētais ērglis saož radaru un tad nu ripinās no Rīgas uz Salaspili uz, jiptītmatos, 40, tad top skaidrs, ka viņš nav ērglis, ka viņš ir prasts stulbenis.

Es gan aizpildīju to atkārtoto testu. Minūtes sešas aizņēma. Vai piecas.