Runājot par medicīnu, atminos savu viesošanos Ventspils slimnīcā. Pagaidām neko nevajadzēja, bet kamēr tēvs kārtoja papīrus reģistratūrā, es lasīju pie sienām izvietotos infurmatīvos materiālus. Piemēram, košas lapiņas, kuras skaidro, kādos gadījumos saukt ātro palīdzību un kādos ne."Jūties švaki? Ne vienmēr ir tik traki."

Interesanti un, kā jau pieklājas, ne bez veselīgas idiotisma devas. Saskaņā ar košajām lapiņām, lūzumi un mežģījumi ir lieta, kuru dēļ nav vērts trenkāt ātrās palīdzības brigādi. Ja jūs piemeklē "Stipras, pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa daļā", tad jā, tad sauciet ātros. Tomēr, ja "krītot savainota roka vai kāja" (tālāk lapiņā ir minēti mežģījumi un lūzumi, labticīgi pieņemu, ka domāti nesāpīgie un neasiņojošie vaļējie lūzumi), tad neākstieties un ejiet uz traumu punktu paši.

Kā tiem mēnessgājējiem ir izdevies dabūt salauztu vai izmežģītu kāju, kura nemaz tik gauži nesāp un ir vēl tīri lietojama? Mistērija šī liela iraid.

Visi kaut ko lasa, man arī vajag. Pamēģināšu apkultūrēties.

Kā pa miglu atceros, ka jaunībā lasīju kaut kādus Rēriha tekstus. Nesen uzzināju, ka Rērihs, tas ir baigi kruta, pamēģināju atcerēties, kas tur jamam bija sarakstīts, bet atmiņas apcirkņos nekā, izņemot etiķeti "унылое говно, которое могло прокатить в двадцатых годах, когда люди были придурками на всю голову" plauktā ar uzrakstu Reerichs, neatrodas.

Es pamēģināšu vēlreiz.

Bet es uzreiz brīdinu - lielo burtu lietošana pa labi un pa kreisi uzvāra manas janičāru asinis. Pie septiņpadsmitā teikuma "Skaistums Izglābs Pasauli, ibo tā Noteica Diženajie Baltajie Učuki Pasaules Glāpšanas Stacijā Numer Viens, Šambala, Do Vostrebovaņija " es nospļaušos, nospodrināšu etiķeti un pie tā arī palikšu.