Ir tādas lietas, emociju piesūkušās. Minētais lācītis, piemēram, uķipuķi. Vilkus varētu šaut strēķiem vien.

Vai stārķis. Nedoddies, Saulvedis padzirdēs, ka Lejas Vidusdricānos kāds ļāvis nokrist zemē satrupējušam stabam, uz kura bija stārķu ligzda. Sešgadīgā meitiņa raud, ziniet. Nolinčos tak.

Dabūt atļauju nozāģēt koku, kurš ne pa tēmu aug pagalmā, saknes salīdušas kanalizācijā un vispār, izplēties? Abet lūdzu! Minētais koks ir ozols? Nē, neparko. Ibo svētums. Sodomu nepieļausim, kā te mēdz rakstīt Rīgas domes dokumentos.