Ha. Beidzamo divdesmit gadu laikā, kopš ieviests Latvijas lats, es tās eksotiskākās ne-laša monētas (nu, tur Sprīdīši un Skudras) ārpus kolekcionāru rokām esmu redzējis vienu vai divas reizes. Veikalā atlikumu vienreiz atdeva, man liekas, ar skudras latu, bet tad es viņu atkal atdevu tālāk un tā tas beidzās.

Un tad šorīt man iedod trīs uzreiz. Ar čiekuru, ūdensrozi un kaut ko pēperkoku sirdij līdzīgu.

Kas tad nu?

Bērnības traumas...kad viņnedēļ iz vārtrūmes man pretī izdesoja kādu sešu septiņu suņu kompānija, acīmredzami nepieskatīta un bez saimnieka (un es domāju suņus, nevis kabatas formāta vaukšķus), tad man kaut kā sirds apstājās un atteicās strādāt bez īpaša iemesla.