Par naudas ceļiem un neceļiem.

Cik sapratu, beidzamā ļembasta laikā Swedbank reaģēja visnotaļ čakli, regulāri piebarodama bankomātus ar naudu. Ārkārtīgi slavējama un uzteicama rīcība.

Tagad naudas vilnis veļas atpakaļ un Swedbank nav uzdevuma augstumos. Šodien pirmo reizi manā praksē Swedbank naudas iemaksas bankomāts atteicās pieņemt naudu, jo bija piestampāts pilns ar banknotēm. Nav rūmes, ziniet! Un kad tad to kasti iztukšos? Nu...kaut kad...noteikti pēcpusdienā!

Štrunts ar to šķībacaino. Kuru viņš interesē?

Bet 1890.gada 17.decembrī nomira vīrs, kuram pienāktos bučot kājeles neatraujoties, dedzināt svecītes un kanonizēt visās pieejamās reliģijās.

Samuel Duncan Parnell sevī apvienoja pieprasītas amata prasmes (galdnieks!) un pilsonisku bezkaunību. Tas viņam palīdzēja sabuntot Jaunzēlandes urlas, kuri paģērēja un dzīvē ieviesa fantastisku, neprātīgu un vispār sviestainu ideju - strādāt tikai astoņas stundas dienā. Tieši tā. Astoņas stundas un viss, un ieskrienieties. Nē, mums pajāt, ka Eiropā dara savādāk. Nē, ekonomikas pagrimums un zaudējumi mums pie kājas. Mēs strādāsim astoņas stundas un čau, Rasma. Un jūs arī. Kurš strādās vairāk, to iesviedīsim jūrā un pieturēsim ar kāju līdz pirmajam burbulim.

Malacis, vecais!

http://en.wikipedia.org/wiki/Samuel_Duncan_Parnell

11:40. Ēdu pusdienas.
13:50. Pieķeru sevi izjūtam slaveno "sāta sajūtu".

A ko tik vēlu?

Šodienējais Dilberts labi sasaucas ar tēmu par darba laikiem.

http://www.dilbert.com/strips/comic/2011-12-19/