Par mūžīgo.

Stāsta, ka mūsu (homo sapiens) paliek aplam daudz, ēst nav ko, visi uz veģetārismu, no X hektāriem var nobarot tikai Y govis un attiecīgi pabarot Z gaļēdājus, abet ja tos X hektārus nosēt ar kviešiem, tad paēdīs Z*10 veģetārieši un tas ir labi.

Aptrakuši ar tiem kviešiem un kukurūzu. Ka tikai bulciņas rīt.

Nākotnes ēdieni ir, biedri, kas? Pareizi, biedri, nākotnes ēdieni ir sēnes un kukaiņi. Sēnes aug tumsā, aiz kam nevajag purgāt aramzemes platības, tās var mierīgi aizaugt ar kārkliem. Tā vietā iekārtosim pazemes fermas septiņdesmit stāvos, kur audzēsim sēnes un štopēsim uz veselību. Tas darīs laimīgus mūsu draugus veģetāriešus.

Savukārt dzīvnieku izcelsmes proteīna cienītāji novērtēs kukaiņus. OK, bites, pieņemsim, apsprāgs, škrobe. Ko ēdīsim? Pareizi - skudras! Skudru mums ir, ziniet, līdz brošai! Drusku apcept - un prīmā zacene, proteīni vairumā, gan jau ka arī kāds vitamīns un šķiedrviela arī atradīsies.

Tā ka viss būs kārtībā. Lielos vilcienos.