Pirmajā septembrī skolā sadeva lielo grāmatu čupu, ko varēja atspēries stiept mājā un tad apbrīnot visas tās gudrības, kas mani sagaida. Jauki.

Dzird pilsoņus vaidam, ka bērnu skolas somas par smagām, skolioze ar lordozi piemeklējot. Pilsoņi, kā jau piedienas, vaid, bet ar galvu nedomā. Ne jau skolas tarba sajāja Pēcīša muguru, bet gan skolas sols.

Kas savādāk? Kluss besis. Tu, cilvēks, rušinies, a tolku ta? Mēs visi mirsim, un tā ir labā ziņa.