Droši vien vērīgākie būs pamanījuši, ka šodien tāds pavēsāks. Es jau iztēlojos asarām slacītās bērnu sejas vakarā - tēti, kā tu spēji mūs pamodināt uz skolu, ja šodien Varēja Neiet!?

Māja savā nodabā sabrūk, šonakt nogāzās skurstenis, vecais sukulents. Galvenais, ka mēs otrajā stāvā saldi guļam, pirmajā tauta gan dzird negantus būkšķus un dārdoņu. Dzīve ir skaista.

Hm.

Runājot par asins nodošanu. No vienas puses, jauka ideja, no otras, man ir interesanti. Reiz aizgāju uz Asinsdonoru centru, tur mani atšuva ar pamatojumu, ka es pastāvīgi dzeru zāles pret asinsspiedienu, un tas nenāks par labu asins saņēmējam. Toties Stradiņa slimnīcā tās pašas asinis paņēma, ar visām zālēm. Ko viņi tā?