Jūtos kā Alise Aizspogulijā.

Kā meitenei tur paskaidroja, lai paliktu uz vietas, ir jāskrien, cik ātri vien vari. Lai kaut kur nokļūtu, jāskrien vēl ātrāk. Manā variantā es vakar divas stundas tīrīju sniegu pagalmā. Šorīt skats ir tāds, ka varēju arī nepūlēties, viss ir tāpat, kā bijis.

Nu, izņemot iebrauktuvi, to labie gariņi bija izpucējuši, šorīt gandrīz tāda pati, kā pusdesmitos vakarā.

dienas garums, gaišākie svētki, jēzus bērniņš...statistika liecina, ka cilvēki vairāk tic uz to kalendāru, nevis uz to nevainīgi ieņemto vai arī uz to astronomiskās ziemas sākšanos.

Ziemassvētkos bija kādi trīs apsveikumi pa ēpastu. Tagad spēj tik dzēst laukā apsveikumus ar metāliskā kaķa atnākšanu.

Jaunajā gadā apņemos palikt daudz resnāks! (parastais apņemšanās variants nestrādā jau astoņus gadus, šogad pamēģināšu apgriezto piegājienu)