Re, kurš teica, ka ar megadrošo džilet maķ 3 turbo excel suprīm nevar sagriezties? Cirslis vandās pa plauktu un sagriež pirkstus uz tā kosmisko tehnoloģiju meistarstiķa. Laikam atgādina par savu eksistenci, jo brīvdienu laikā es laimīgi neskuvos, kļūstot šarmanti līdzīgs pāraugušam ezītim. Uz vaiga varētu rīvēt kartupeļus.

Atkal pirmdiena, atkal nemitīgā pretstatu cīņa. Sevis piedabūšana vispirms izvilkt asi no gultas, tad vilkt asi apkārt pa dzīvokli rīta rituālos - palūrēt, vai kaķis atkal nav piedirsis uz paklāja, mēģināt paglaudīt kaķi, kurš izvairās no manis, kā no lepras slimnieka, iedot kaķim ēst, negribēt kurināt krāsni, kurināt krāsni, negribēt iet dušā, ieiet dušā, apēst brokastis, drusku paspēlēties, pamanīt, ka pusotra stunda no manas dzīves ir bezcerīgi pagājusi un nekad, nekad, nekad vairs neatgriezīsies, piedabūt savu asi apģērbties sociāli pieņemamā stāvoklī, negribēt nekur braukt un braukt uz darbu.

Sāksim dienu uz pozitīvas nots!

Starp citu, jāapsveic sevi ar dzelžainu gribasspēku un vispār ieiešanu augstākās harmonijās. Pa Ziemassvētkiem neesmu uzpampis svarā par tradicionālajiem 3 kilogramiem. Pat otrādi.

Vai arī pie vainas tas, ka nebija rasola, cepešu, pīrāgu un vispār 15 toršu ar vienu svecīti? Droši vien. Bet es arī piedalījos!