Nu ar lepnumu varu teikt, ka vienu maniaku esmu pa jūdzi redzējis. Pirms gadiem 10 maillistēs vīdēja nesamierināmais bērnu tiesību aktīvists R. M., kurš mēdza pacilāti parakstīties ar pilnu vārdu, uzvārdu un nesamierināmo aktivitāti. Viegli satraucams puisis, pastāvīgi atgādināja par to, kā viņš aizstāv bērnus un kādi jūs visi esat cūkas. Pēdējais, ko redzēju, bija tas, ka viņš pamet mūsu fujzemi un laiž uz Vāciju, kur kops un lolos bērnus tā, kā to piedienas darīt.

Biju pavisam aizmirsis šo kvēlo puisi, kurš mēdza mūs apgaismot par tēmu, kā mēs pazemojam savus bērnus ik uz soļa, un arī nebūtu atcerējies, ja sievas kundze nebūtu iekuriem pasūtījusi avīzi Diena, kur šis kungs tika attēlots fasā un profilā, kopā ar īsu cēvē.

Ak, jaunība, maillistes...