Kamēr mana labākā puse pa kalniem dzīvojas, mājās palikušais fragments galīgi izregulējies. Vienu nakti pamodos pustrijos un neaizmigu vairs nekad, tad atkal nogulēju līdz pusastoņiem, kas ir analogs gulēšanai līdz pieciem pēcpusdienā. Izklaidība pārņēmusi, vairākas reizes izeju no istabas pēc kaut kā, pa ceļam aizmirstu, atgriežos, atceros, aizeju līdz mērķim un atkal esmu aizmirsis, ko man tur vajadzēja.

Optimizācijai noteikti sekos pesimizācija.