Pirms kādām dažām dienām zvana telefons. Kas ira? Mēs te no aģentūras Tiripiri, veicam aptauju, vai jums ir pāris minūtītes? Nu, ir. Pastāstiet lūdzu, kur esat ceļojis beidzamā laikā un kur taisāties braukt?

Tā nu es padalos par neseno Kuldīgas izbraucienu, kā arī plānus aizpērties uz Norvēģiju. Ah, cik jauki, meitene čivina. Jā, un jūsu numurīti mēs ieliksim iekš loterijas izlozes, kazi, dabūsiet balvu, a? Nu, labi, ieliec iekš izlozes, aha.

Vakar zvana - urrjā, jūs esat laimējis iespēju piedalīties izlozē (Urrā...saka mana sirsnīgā un laipnā personības daļa, kura tobrīd ir pie telefona. WTF?!! uzsprāgst mana negantā personības daļa, pi!@#$, @#$%%^% un iebāz sev %$@#$% un #$%%, tu, @#$%!!!!, bet viņa telefonu nelieto)!

Un visas lozes ir pilnas, goč pendel, ar fotoaparātiem, plazmas televizoriem un rokas pulksteņiem! Tad nu atnāciet piektdien, ietusēsim, pastāstīsim par mūsu jauno piedāvājumu un tad beigās varēsiet izlozēt balvas, a balvas jums točna būs, ar garantiju, karsējmeitenēm un visu, kas piederas.

Tā nu mokos ar izvēli...var jau aiziet un paskatīties, no kuras puses mani mēģinās piečakarēt, bet man būs šausmīgi neērti nepirkt viņu neprātīgi kolosālo piedāvājumu un spļaut sirdīs saskābušām karsējmeitenēm.

Orvela "Dzīvnieku ferma" gozējas bērnu grāmata plauktā. Stilīgi.