Cilvēki pie mums ir riebīgi.

Reiz čāpoju pa ielu, un klāt piemetās sīks pamelns vīrelis - du jū spīk inklis?

Nu, spīk, a kas?

Viņš esot no Zviedrijas, viņam te drukā grāmatu, viņam kaut kas jāsarunā esot ar drukātājiem, bet neesot, kas iztulko, vai es nevarētu?

Labi, pamēģināšu. Patulkoju, jamais gribēja, lai nodrukā kaut kādu persiešu/angļu vārdnīcu, vai ko tamlīdzīgu, pļāpāja par lapām, kur ko likt.

Vīrelis vēl pie sevis brīnījās, ka es esot piekritis palīdzēt, dzimtajā Zviedrijā viņš taptu pasūtīts dirst.

Cilvēki mums ir riebīgi. Zviedrijā gan feini.

"Sestdienā" viens sūrojās, ka viņam sievai kāds uzgrūdies, un nav atvainojies. Francijā jau viegli atšķirt cilvēku no nigera vai arāba. A mums visi nigeri balti, kā lai pasaka, kurš ir cilvēks, kurš ne?

Tā nu sanāk, ka cilvēki pie mums ir riebīgi.