Sensenos laikos (kad Repše vēl bija svētais un Ābrams vēl bija Kļockins) tēvija stutēja savu neatkarību visādos viltīgos veidos, to skaitā ar pulksteņa nemieriem. Neriktēsim pulksteņus pēc Maskavas laika, tas ir tautu degradējošs un bioritmus jaucošs, kā arī riebīgi smird. Dajoš Latvijas laiku!

Tautas gribas pierādījumiem tapa vākti paraksti. Ietipināju Kuldīgas pilsētas bibliotēkā nodot kārtējo grāmatu kaudzi un sagrābties nākamo, kad aizgalda tantuks man piedāvāja parakstīties par šo tēmu. Ar apburošu argumentu - lai var rītos ilgāk gulēt.

Jamais ir viens no tiem argumentiem, kuri ir tik visaptveroši un ģeniāli, ka iebilst tiem nav iespējams. Jo raugi, sastapies ar kādu aplamību, es mēģinu nomodelēt apstākļus, kādi var to izraisīt vai pamatot un tādējādi konstatēt tās izcelsmi. Mēģināt saprast, kā no rītiem varēs ilgāk gulēt, ja vienu dienu nepagriezīs pulksteņa rādītājus...tas labākajā gadījumā var novest pie dzen, abet man to nemaz nevajag.

Par ikdienu. Ja nepamanījāt, ir karsts. Telpā ir kondicionieri, anfortunatelīgā kārtā viens no tiem pūš taisni uz kādu kolēģi, šai sakarā tie netiek izmantoti. Līdz ar to es esmu lemts karstuma triekai. Ardievu, ļaunā pasaule.