Esmu maķenīt sarūgtināts.

Pa rādiō skan dzīveslīksma reklāma, slavinot Swedbankas smalko megafīču, kura ļaus man no zila gaisa un labiem nodomiem dzemdēt sev pašam algas pielikumu. Teci uz dzimto internetbanku un grāb laimi ar spaiņiem!

Par spīti sirmiem matiem un ilgajiem dzīves gadiem manī pukst naiva un uzticīga sirds, kura iegavilējas un deso uz internetbanku, ceļā stādīdama garus sarakstus ar materiālām un garīgām vērtībām, kuras aizparīt iegādāsies par pašsagādāto kāpostu piķa kaudzi.

Realitāte. Viss, ko tas serviss piedāvā, reducējas uz "ja transakcija satur kādu pārtikas veikala nosaukumu, tad izmaksu tipam dodam nosaukumu, piemēram, pārtika...Turpmāk ieskatoties kādā izmaksu grupā, var ātri atrast nepieciešamo darījumu, kā arī kontrolēt izmaksu grupas konkrētā laika periodā"

Yea, right.

Atritinām pusmetru garu RIMI čeku, kur mūsu famīlija iegādājusies šādus tādus sīkumus. Tur ir žurnāli, pārtika, sadzīves ķīmija, apģērbi, personīgās higiēnas preces un alkohols, saimniecības preces un elektronika. Tas viss zem, es atvainojos par izteicienu, vienas transakcijas. Kas automātiski padara megafīču par kaut ko stipri mazāku un skumīgāku, neminēšu piemērus, lai nekļūtu nepieklājīgs.

Lai arī tai ir savs pielietojums, tomēr kā budžeta plānotājs tas ir izmantojams šaurā lauciņā, līdz ar to labāk pielietot dzimto Ekseli un nejaukt galvu.