Klau, eksperti jautājumā.
Jautājums ir par ekonomiskajām spuldzēm. Nu, tie baltie makaroni, kuri, kā stāsta, patērē 5 reiz mazāk strāvas, bet kalpo 6 reiz ilgāk.
Mana personīgā iekšējās taisnības izjūta apgalvo, ka tie lampioni nav tik spoži, kā solās (iesildīšanās periods, tās piecas minūtes, kamēr istabā ir puskrēsla, nemaz nepalīdz uzticēties tekstiem uz iepakojuma). Un ar kalendāru blakus neesmu stāvējis, bet esmu izmetis daudzas ekonomiskās spuldzes un nedomāju, ka jamās nokalpoja tos sešus gadus. Par kalpošanu runājot, dzirdēju tenku, ka viņām vēlams strādāt vismaz trīs stundas no vietas bez izrubīšanas, ja tādu ekospuldzi ieliek atejā un nemitīgi slēgalē iekšā un ārā, tad viņa ir pagalam ļoti ātri, dažos mēnešos (neaizmirsīsim sātaniski augsto cenu, kura elektrības ekonomiju nokauj kā uti un nāvējošās indes ar ko tā lampa ir piepildīta).
Tātad, biedri - vai kāds ir mērījis, vai arī zina kādu, kurš ir mērījis to lampu reālo spožumu? Vai jums ir kāda nojausma par ekonomisko spuldžu ekspluatācijas nosacījumiem, lai tas krāms nenomirtu priekšlaicīgā nāvē?
March 20th, 2009
10:38 am
04:26 pm
Vakar uztaisīju tādu kā kalendāru Excelī. Katrai dienai savu rindu.
3.rinda ir šodiena. 23266.rindā es būšu beigts ar garantiju (tas ir 2072.gada 27.novembris, mana simtā dzimšanas diena). Kaut kur pa vidam ir mana pēdējā rinda.
3.rinda ir šodiena. 23266.rindā es būšu beigts ar garantiju (tas ir 2072.gada 27.novembris, mana simtā dzimšanas diena). Kaut kur pa vidam ir mana pēdējā rinda.
05:50 pm
Anekdote par kurmīti ir gudrības avots. Sevišķi tā vieta, kur viņš var nerakt.
Es, piemēram, varu rakt tikai tad, kad varu nerakt.
Ja precīzāk, tad 17:00 mani pārņem dvēseles miers un domas skaidrība, darba produktivitāte un efektivitāte no manis tā vien gāžas ārā. Jo ir pienācis brīdis, kad to visu var arī patiesībā nedarīt. Darba diena līdz šim brīdim tiek pavadīta griežot zobus, nolādot likteni un izgudrojot visādas viltības, kā piedabūt sevi strādāt. Reizēm jau izdodas, bet tas ir ļoti nogurdinoši. Nemaz nav kā 17:00, kad bloki atslēdzas un var sākt dzīvot.
Šādā svētlaikā sevišķi traucējoša ir servera atslēgšanās. Citu momentu nevarēja atrast?! Es pat nezinu, kuru valsti nolamāt, jo serveris stāv vienā ārzemē, admini sēž citā.
Es, piemēram, varu rakt tikai tad, kad varu nerakt.
Ja precīzāk, tad 17:00 mani pārņem dvēseles miers un domas skaidrība, darba produktivitāte un efektivitāte no manis tā vien gāžas ārā. Jo ir pienācis brīdis, kad to visu var arī patiesībā nedarīt. Darba diena līdz šim brīdim tiek pavadīta griežot zobus, nolādot likteni un izgudrojot visādas viltības, kā piedabūt sevi strādāt. Reizēm jau izdodas, bet tas ir ļoti nogurdinoši. Nemaz nav kā 17:00, kad bloki atslēdzas un var sākt dzīvot.
Šādā svētlaikā sevišķi traucējoša ir servera atslēgšanās. Citu momentu nevarēja atrast?! Es pat nezinu, kuru valsti nolamāt, jo serveris stāv vienā ārzemē, admini sēž citā.