Gavēņa priekšrocības:
1) brīva izvēle, veidot pašam savu ēdienkarti, ikdienā, kad varu ēst visu, kas sasniedzams, es esmu baigi ierobežots. Gavēnī, kad jāstudē produkts, vai tikai tam piens nav blakus stāvējis, brīvība sit augstu vilni. He.
2) dod iespēju izvērtēt katru ēdienu un tā sastāvu, līdz ar to izdarot izvēli, vai to ēst vai nē, (ārpus gavēņa man izvēles nav, nē, ko jūs. Tikai gavēnis un Saiemas vēlēšanas mums dod izvēles tiesības, pārējā laikā figu tev, ne izvēli
3) ir noteikts gavēšanas laiks, nav jāgavē mūžīgi, nav jāskaita dienas, viss ir jau iepriekš noteikts un tas savā veidā disciplinē,otrādi - ja jāgavē mūžīgi, tad dienas neskaita, jo nav jēgas. Kad ir noteikts beigu termiņš, skaita sekundes, kad varēs mesties ar galvu kastrolī un rīt, rīt, rīt līdz ģībonim, atjēgties un uzēst vēl
4) tā nav diēta, līdz ar to gavēnis tā nebiedē, kā tas ir izdzirdot, vārdu diēta (jā, un AIDS nav slimība, tāpēc laikam arī cilvēks neķers kreņķi, kad to dabūs - nav jau slimība.... ,
5) ievērojot gavēni, sāc veselīgāk ēst. (lai nu būtu...)

Ja jau sākam par miroņiem runāt - kā iet tas vōlofzevērld projekts? Nu, kur fiksie puikas izdomāja, ka varētu uzbūvēt granīta plāksnes uz kurām sacept x miljonus cilvēku vārdus, lai sanāk astotais pasaules brīnums?

Autori dievojās, ka līdzība ar kapsētu ir stipri virspusēja, šitais būšot dzīvības slavinājums. Es atkal domāju, ka pēc dažiem desmitiem gadu visi granītā ieskrāpētie vienalga nomirīs un pasaules siena vienalga ņems un paliks par līķu sarakstu.