Kantora virtuvē stāv tāds interesanti uzklāts galds - tefteļu un ķilavu bundžas, sulas burkas, speķa šķēles, ķieģeļmaizīte sagriezta.

Izrādās, tas ir pārtijai par godu 23.februārim.

Sapnī man visu laiku bruka virsū suņi, līdz beidzot viens tantuks man paskaidroja, ka tas tāpēc, ka viņi baidās no mana skatiena, domā, ka es apdraudu saimniekus un tāpēc uzbrūk. Tas esot bioloģiski, acu uzbūves īpatnības. Tas lops bija paslēpies zem manas gultas, tad izlēca ārā, uzgāzās man virsū un rūca, kamēr saimniece turpināja man bāzt batonus ausīs un nemaz nesteidzās atsaukt savu pretekli.

Līdz šim bija tā, ka suņus sapnī redzu tikai uz lielu depresiju (personīgo, nevis ekonomikas) un krēslainu apziņas stāvokli. Kas tad nu?