Astrīda (Astrida?) Lindgrēna (Lindgrēne?).

Karlsons. Gaužām patika. Bija makten bieza grāmata, ko es cītīgi lasīju un nezkādā sakarā gribēju pārrakstīt burtnīcā un nēsāt līdzi. Pie tam rakstīju tieši drukātiem burtiem, tādiem, kādi bija grāmatā vai šai pašā tekstā, kuru tagad lasi.

Pepija Garzeķe, aplam jauks gabals. Man gan vairāk patika Tomijs un Annika, Pepija vairāk kā fona tēls, kurš taisa katastrofas un dīvainas situācijas.

Emīla nedarbi. Likās dikti jauks un sirsnīgs stāsts, lasīju daudzreiz.

Brāļi Lauvassirdis. Lasīju vienreiz, palika atmiņas kā par drausmīgi drūmu, melnmelnas tumsas pilnu grāmatu. Diespasarg.

Ronja. Nepatika galvenā varonese. Viss stāsts bija ļoti labs, tikai Ronja to maitāja ar savu klātbūtni.

Sālsvārnas salas vasarnieki. Pilnīga sajūsma un cepuru mešana gaisā, man ļoti patika.

Kas vēl tai tantei bija?