Nja, es te par tējas trūkumu vakar sapīkstējos, naivulis. Nujā, 1990.g.janvārī bija bļaušana "par", tagad ir bļaušana "pret". Tolaik Augstākās Padomes ēku sargāja kā nezin ko, tagad apmētā. Kāda te tēja ar maizītēm.

Par vakardienas ļembastu? Nu, bars ir bars, jo lielāks, jo stulbāks.

Stāsta, ka Viļņā arī iecerēts līdzīgs mītings. Varēsim pamērīties krāniņiem, kuram labāks mītings. Pirmais punkts mūsu labā - mēs paguvām pirmie!

Reizi divos vai trijos mēnešos vajadzīgs Notikums vai Jaunas dzīves sākšana.

Sers Džons pakārās un atstāja zīmīti:"Manā nāvē lūdzu nevienu nevainot. Vienkārši apnika skūties."

Es to saprotu. Bāāigs slinkums skūties...tāpat kā zobus mazgāt. Nu, negribas. Nafig? Seriously, nafig? (kāds es poliglots, vai ne?)

Ar zobiem kopš zināma laika iet vieglāk. Vērīgākie lasītāji būs pamanījuši, ka pagājušā vasarā man fundamentāli apstrādāja žokļus un daļu zobu es tagad varu izņemt ar vieglu rokas mājienu. Kas tas ir, rokas mājiens? Tīrais štrunts pret mokošo, ilgo, grūto, apnicīgo un nevienam nevajadzīgo zobu tīrīšanu. OK, pamājam ar roku un apskatām zobus.

Vēē!!

Viss noķepis ar kaut kādām pussagremotām draņķībām! Fiksi notīrīt! Pēkšņi rodas spars un spēja uzsākt zobu pucēšanas procedūru, ar divu veidu diegiem, pastām, tabletēm un citu alķīmiju.

Tā mēs redzam, cik svarīgi ir redzēt jēgu savai darbībai. Pussagremotās pārtikas atliekas manos zobos jūtas labi un pierasti līdz brīdim, kad es tās varu izņemt no mutes un apskatīt. Uzreiz viss kļūst skaidrs un parādās motivācija ziedot vērtīgas desmit dzīves minūtes zobu tīrīšanai. Tik daudz ko var izdarīt vienkārši un nesaspringstot, ja zini, kāpēc to dari. Nevis maldīties pa tumsu pavēlošas balss brēcienu pavadījumā, pie tam balss īpašnieks atsakās ieslēgt gaismu un visus sauc par idiotiem.