Vai tā nav viena sasodīti kolosāla plānošana (kādas Latvijā sasodīti trūkst)?

1347.gadā Oksfordā nodibina New College. Tā eksistē vēl šobaltdien, ja kas. Kā jau katrā pieklājīgā cūkkārpā, tur ir prāva ēdamzāle, augsts jumts, resnas ozolkoka sijas. Tad vienam īpatnim ienāk prātā uzkārpīties augšā un papētīt sijas. Izrādās, ka ļaunas vaboles tās ir sagrauzušas vienos caurumos.

Administrācija bišķi sašļūk, jo kur gan tagad lai izrauj tādu kvantumu tik resnu ozola baļķu? Tad kādam ienāk prātā, ka koledžai piederošajās zemēs vispār aug šādi tādi ozoli. Viņi noķer aiz pogas mežsargu un painteresējas, kas tur ir ar tiem kokiem. "Ahā", viņš saka, "tad beidzot savajadzējās gan, ko?".

Izrādījās, ka koledžas celtniecības laikā ļaudis bija padomājuši par tādu lietu, kā ļaunās vaboles un savlaicīgi iestādījuši ozolu birzi, lai, kad paies vairāki gadsimti, pa rokai būtu attiecīga kalibra baļķi.

Seminārs apmeklēts. Tagad varu mājās sakārtot savus plakanās pēdas ieliekamos, padzerties tēju un krekstinādams izlocīt stīvos kaulus.