Tikko tu pierodi pie ziemas omulīgās tumsas, tā nāk saule un spožums.

Ir kaut kas nogurdinošs pavasara saulē. Ilgi to nevar panest, pusstundiņu un viss, mēle pār plecu.

Mieks arī nāg...jāiet izstrēbt kafijas puslitru. Starp citu, interesants fakts, kuru daudzi nezina - kafija nav ūdens, kafija ir tādi sagrauzdēti štruntiņi, kas samalti pulverī. Ja cilvēks ieber krūzītē karoti kafijas, tad tur ir karote kafijas, neatkarīgi no tā, cik daudz ūdens tur pielej klāt.

Nuja. Mūsmāja slimo, Eduards un Puce.

Sestdien biju uz kultūru, pavērties BCWDC (Baltic Country Western Dance Championship).

Pasākums bezgaljauks (izņemot dejošanu balles kleitās un zābakos, kas nu ir sviests, tas ir sviests). Tomēr atrodu sevī patiesas kaisles trūkumu. Kaut kā nevelk mani analizēt visas kustības un interesantos soļus, kā nu kurš kājas liek, rokas plivina un vispār izpildās. Grēks jau ir būt remdenam - patīk jau tā drusku, bet ar dažām stundām nedēļā jūtos laimīgs un vairāk negribu.