Īsteno produktu lietošana ir aplam svētīga nodarbošanās. Piemēram, sviests. Zelta svētītajos padomju laikos, jā tad bodē bija riktīgs sviests, bez ē, bē un mē piedevām. Problēmas sākās tad, kad mēģināju sviestu pielietot de facto, tobiš uz maizes. Jamais saturēja ūdeni un ledusskapī stāvot palika ciets un trausls.

Tagad visi ir izlepuši, margarīnu triepj uz maizes ar vienu kustību. Bet sentēviem (man), lai to sacietējušo pikuci uz maizes uzdabūtu, vajadzēja pacietību, prasmi un pieredzi. To man nebija, un es pārstāju lietot sviestu un arī margarīnu uz maizītes tagad nesmērēju, tāda man ir bērnības trauma (es atsakos pieņemt domu, ka vienkārši esmu slinks un rijīgs, un nevīžoju maizi kārtīgi sagatavot, ka tikai ātrāk aprīt).

Bet! Līdz ar to ir ievērojami samazinājusies mana ekoloģiskā pēda, par ko man liels un neviltots prieks.

Re.

http://klab.lv/users/sirdna/169310.html

Pagāja laiks un es derības pazaudēju. No kreņķiem visu vakardienu rokas trīcēja.