Laimīgu visiem to pašu.

Ziema uznākusi, bet to jau laikam tāpat pamanījāt. Ziemassvētki bija, ar dāvanām un to iesaiņošanas jautrību, un bišķi miegainu puisēnu, kurš no istabas parādās akurāt tad, kad jūs krāmējat dāvanas uz galda. Bija Jaunais Gads ar būkšķināšanu, šampanieti un rasolu, un bērniem īstā vannā.

Palms izrādījās dzīvelīgāks, nekā domāju. Pēc pāris nedēļu nelietošanas vairs nevarēja uzlādēt ar USB kabeli, bet lādētājs ātri dabūja Tungstenu pie dzīvības.

Un jauna tējkanna mums ir (zināt, tas elektriskais trumulis, kurā tēju neviens nekad negatavo, neskatoties uz nosaukumu). Ar ilumināciju, starp citu.

Un viduslaiku pils, atliek tikai uzbūvēt.

Un vēl es izmetu kādu klēpi grabažu no sava plaukta vecajā bufetē. Atradu Taro kārtis. Painteresējos, kāds tad būs mans nākamais gads. Izzīlēju, ka mani gaida visādas labas iespējas, apkārtējo cilvēku uzticība, labvēlība un atbalsts, savukārt es ar savu tūļāšanos, neizlēmību un (slikts vārds) rakstura riebeklību visu salaidīšu grīstē. Re, sakiet vēl, ka kārtis melo.