Par TV.

Man ir paradums - sarunāties ar televizoru. Kāpēc ne? Viņš taču ar mani runā. Pie tam, nevis vienārši runā, bet vēsta. Sludina. Sprediķo. No mums diviem es esmu biklāks un vieglāk ietekmējams, man ir klusas cerības, sapņi un kompleksi, divas ausis un viena mute, kamēr tai kastei ir skaļrunis, nevienas pašas auss un nekādas dvēselītes. Divu, ē, objektu komunikācijā, no kuriem viens ir nenogurdināms, nekad neklausās un tikai maļ savu maļamo, uzvarētājs agri vai vēlu ir šis balamute, kura labā strādā tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Nevis es, viens pret visiem.( ... tālāk ... )

vaivai. Zoodārzā nolēma, ka Zatleram piedāvās tapt par prezidentu. Nu un? Zoodārzs ir ar kaut ko nešķīsts? Latvijas Republiku proklamēja teātrī, nevienam žagas nemetās no tā, ka Valsts dibināta Kumēdiņu Šķūnī?

Vai arī prezidentus jātapina tikai katedrālēs, zvaniem bimbinot, ērģelēm graizot "Odu priekam" un eņģeļu korim oziannā gavilējot?

Kas par sviestu...