Biju Kuldīgā.

Pilsētā filmē kaut kādu filmu par seniem laikiem, sarkani karogi ar svastikām, tanki un pavisam īsti sprādzieni, kas ne tikai sagāž dekorācijas, bet arī iznes reālas tiesas mājas stiklus. Vietējiem ir atrakcijas un peļņa.

Salidojums bija vidusskolā. No mūsu klases atnāca gandrīz puse - trīs cilvēki. Skola ir pašaura, gaiteņu paplašinājumos sabūvēti kabineti. Mūsu klases telpa vispār slēgta, bet beigās tomēr ielauzāmies un atklājām tajā otras durvis, par kurām neviens pat nezināja. Defilējam pa skolu, apsveicinādamies ar skolotājiem - "šito cilvēku es nepazīstu, bet ja tas nāk kopā ar tiem, tad tas ir Andris". Fizkultūras zālē stāv galdi un neganti auro mūzika, tā ka sarunāties var tikai brēcot sarunu biedram ausī. Tomēr pēc gadiem desmit mums vajadzētu būt pietiekami vecām grabažām, lai varētu sēdēt gaitenī, tur ir klusāk.

Nakts ir skaidra, apjaušu, ka sen neesmu redzējis tik melnas debesis ar tik spožām zvaigznēm.