"In the middle of the journey of our life I came to myself within a dark wood where the straight way was lost"

E...izdzēsties ir funs. Ne tas funs, kur iekāpj suņa kakā un dabū torti sejā, bet tas funs, kur sirdī ir līgsme un dvēselē atvieglojums. Bet tagad man ir pusdienlaika miegs komplektā ar agrāku celšanos no rīta (ciktāl 3 naktī ir rīts) un kādas pāris stundas es vienalga pavadīšu ģībonī, un man ir visi attaisnojumi atdzēst savu izvirtuālo personību un palasīties, kas labs sakritis Cibā, un vai teorija par 1000 mērkaķiem pie 1000 klaviatūrām beidzot nesāk pierādīties.

Atliek saņemt kopā prāta spēkus un izmest no frendlistes dirsējtribīni. Kā to, vells, darīja?