Kā mēs visi zinām, mūsu nemirstīgās dvēseles griežas pa dzimšanas un nāves riteni un ik pa brīdim piedzimst da par visu ko, sākot ar skudriņām, beidzot ar homosapiensiem. Tie, kas sevišķi attīstījušies, izraujas no šī riteņa, savienojas ar Dievu un relaksējas.

Tātad, loģiski spriežot, uz šīs zemes vajadzētu palikt arvien mazāk dzīvo radību, jo ik pa brīdim kāds ir sakrājis pietiekami experience points nākamajam līmenim. Un patiesi - cilvēku skaits pieaug, bet visādu lopu skaits mazinās. Ik pa dažām stundām aiziet bojā kādas pāris Mauritānijas zildegunu ķauķīšu pasugas un piedzimst atbilstošs skaits ķīniešu, kas, saprotams, ir šie ķauķīši, tikai reinkarnējušies.

Un tāpēc, dāmas un kungi, vajag steidzīgi klapēt ciet visādus dabas aizsardzības projektus, jo šie bezatbildīgie cilvēki ir spieķi reinkarnācijas ritenī, kuri bremzē attīstību un visu mūsu ātrāku nonākšanu pilīs ar kondicionieriem un aukstiem aliem (tā es iedomājos nirvānu)

Kas nekaiš smēķētājiem! Tāda sociālā aktivitāte, tāda enerģija, tik daudz, ko apspriest Cibā! A es? Ko tad nu es...slīgstu mietpilsoniski stagnējošā pašapmierinātībā. Garlaicība.

Labi tiem slikto paradumu īpašniekiem.

Darbavietās ierīkot atsevišķas telpas tiem, kas strādā, un tiem, kas tikai imitē darbību.