Preambula - no politikas nekā nesaprotu.
Bet visādi humori man patīk. Dialogs:"Kurš lielāks kretīns?"- "Abi!" ir vienkārši ģeniāls. Patīkami klausīties lietišķu cilvēku, sava aroda meistaru, sarunās.
Toties es lasīju biezā grāmatā, ka viena no demokrātiskas valsts pazīmēm esot tāda, ka, lai nomainītu kādu amatpersonu, tā nav obligāti jānogalina.
Mums demokrātija ir tikai uz Satversmes papīra uzdrukāta. Meistars Šlesers piesūcies pie amata, ka ne noraut nost, lai kādas kakas nevārītos viņa virtuvītē. Pat ja prezidente viņu publiski ar kāju pa pakaļu izspertu no kabineta, viņš pateiktu, ka, redz, diskusijā mēs noskaidrojām savus viedokļus un es uzskatu, ka varēšu visnotaļ auglīgi turpināt darboties šai laukā. Un ielavītos atpakaļ. Nekas, izņemot tiešu trāpījumu no mīnmetēja, nespēj atturēt ministru no darbošanās dzimtenes labā.
Vecim ir krampis, visu cieņu. Ja šitādu sparu viņš liktu lietā sabiedrības labā...uh, mēs būtu pa taisno saulītē! Interesanti, vai viņs turas amatā tikai ar trulu spēku un ietiepību, vai arī maigi, bet cieši turot aiz olām savus konkurentus un draugus? Vispār, apbrīnojama persona.