Izklaide svētdienas vakarā...Pa LTVx rāda "Ceļa zīmes", 1968.gada latviešu grāvējs. Galvenajā lomā ir Rīgas vidusskolnieks kolchozā. Skolniekam no skata ir kādi 25 gadi, bet "iekšējā balss", kas ik pa brīdim kaut ko ieprātojas, skan kā sešdesmitgadīgam grāmatvedim. Pirmās padsmit filmas minūtes bija skumjas un dzīves raupjā traģisma caurvītas, pat smaidi aktieru sejās liecināja, kas tas tik tā, uz brīdi, ka prieks ir pārejošs, toties ciešanas izbaudīsim riktīgi un divreiz. Un, ja pietrūks, izdomāsim jaunas. Ilgāk nespēju skatīties.
Pa LNT rāda komēdiju - policisti, bandīti, un daudz ļoti smieklīgi sašautu cilvēku, kuri komiski mirst, vai arī dikti asprātīgi izrunājas, kamēr viņiem iztek zarnas.
Pa TV3 Ridika hronikas. Forša filma būtu, ja izvāktu aktierus un atstātu nekrodizainu. Citādāk, galīgas blēņas, maigi izsakoties.
Vispār, veselīga programma, kas tā vien vilina izslēgt TV pavisam un palasīt kādu grāmatu vai vēl šo to padarīties svētdienas vakarā...

Auksts!

Sākumā domāju, ka kāds pingvīns atkal istabu vēdina, tak nē. Vienkārši esmu uzrāvies uz centrālapkures sīkajiem priekiem - istaba kā ledusskapis. Ik pa brīdim eju rokas krāna karstajā ūdenī turēt, jo pirksti stingst.