Sēdu un prātoju par karjeru. No vienas puses - neredzu jēgu tiekties pēc priekšniekojoša amata. Kreņķu bez jēgas, darba līdz kaklam. No otras puses - virsstundu apmaksa iekļauta algā un informētība par procesiem kompānijā un ap to.

Suns ar algu, vienalga naudas nekad nepietiek. Nabaga ierindnieka dzīve ir mierīgāka. Bet tā informētība mani sāk kaitināt.

Informācijas ziņā jūtos kā sēne. Mani tur tumsā un baro ar sūdiem. Ne vismazākās saprašanas, kas notiek, ko no manis vispār vajaga...tikai pavēles pienāk. Uztaisi, mūsu izcilais speciālist, piemērotības novērtējumu nezināmam produktam, kam jāatbilst nedefinētām prasībām.

...un ātri skrien uz ofisu, banka tavas vainas dēļ pārstājusi darboties...pēc stundas un diviem infarktiem izrādās, ka nē, nekas jau nebija, viss darbojas, ka prieks, pēc pāris nedēļām vajadzētu vienu softu piegādāt, bet tas jau tā, nedeg...