Reiz dzīvoja kāds zemnieks, kuram piederēja ēzelītis. Kādu dienu ēzelītis iekrita sausā akā un stundām brēca, jo zemnieks nekādi nevarēja izgudrot, kā lai dabū viņu laukā. Beidzot zemnieks nolēma, ka ēzelītis tāpat jau ir diezgan vecs, pasauca kaimiņus un sāka bērt aku ciet, gribēdams apbedīt ēzelīti.
Sākumā ēzelītis brēca vēl žēlabaināk, jo saprata, kas notiek. Bet tad viņš apklusa. Zemnieks ieskatījās akā un apstulba - ēzelītis kratīja no sevis nost samestās smiltis, piemīdīja tās un kāpās arvien augstāk. Pavisam drīz viņš izrāpās no akas un bija brīvs.
Dzīve met mums virsū visādus mēslus, tā tas ir. Taču galvenais ir tos nepaturēt pie sevis, bet nokratīt un izmantot iegūto pieredzi, lai pakāptos augstāk. Mēs varam izkļūt no dziļākajām bedrēm, nokratiet savas bēdas un kāpiet augstāk!
( Labi, pietiek dirst )
Vārdu sakot - mācieties atbrīvoties no stresa sociāli noderīgā veidā!